Grāmatas pirmo daļu, atklāti sakot, lasīju ar nelielu piespiešanos, jo pastāvīgi mudžinājos teikumu mežģīnēs un atsaucēs uz krievu kultūru, bet tālāk, tiklīdz "kadrā ienāca" Anna, teksts aizritinājās kā labi satīts dzijas kamoliņš. Kad Annai pievienojās arī Maļa, es vairs nespēju apstāties un ēdu tekstu lielām karotēm kā debesmannu.
Plašāk par grāmatu blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2018/09/marina-stepnova-bezdievju-iela.html