Paņemot šo grāmatu, biju sagatvojusies kārtīgai bērnu grāmatai (tādai, kas ļoti saudzē gan tēlus, gan lasītāju; tādai, kur visi beigās laimīgi izglābjas, un varbūt tik kāds nomirst, lai izspiestu asariņu no lasītāja), jo neko īpaši vairāk no lasītprieka negaidīju. Biju pilnā pārliecībā, ka sen jau esmu nokavējusi īsto vecumu Tumšās matērijas triloģijai, tāpēc nedomāju, ka būšu lielā sajūsmā, vairāk rēķinājos ar viegli baudāmu piedzīvojumu stāstu, kas varētu ļoti iet pie sirds sākumskolas vecuma bērniem.

Kā es kļūdījos. Protams, ja es būtu paskatījusies Goodreads žanrus, uzreiz būtu uzzinājusi, ka tas patiesībā ir YA, bet nebija jau iemesla pārbaudīt. Jāsaka, ka pats grāmatas stils arī likās gana bērnišķīgs (iespējams, pie vainas tulkojums), līdz ar to vismaz pusgrāmatu turpināju ticēt savai pārliecībai, tik šad tad iedomājoties "ok, šo es laikam negaidītu no bērnu grāmatas". Bet nu beigās brutālās un asiņainās lāču cīņas mani tomēr pārliecināja, ka kaut kas te neiet kopā, un tā nu es noskaidroju īsto žanru, joprojām esot neizpratnē pat bērnišķīgā stila un drūmo notikumu kombināciju.

Pats stāsts sākumā nemaz tik ļoti nepiesaistīja, jo tā centrā bija jauna meitene (Lira), kas raksturā ir ļoti tālu no manis jebkurā vecumā - mežonīgs un grūti valdāms bērns, kas dauzās apkārt, lēkā pa jumtiem, rīko kariņus ar citiem bērniem, un ar draugiem kopā zog čigāniem laivas. Bet tad viņas bezrūpīgajām dienām pienāk gals un ir laiks doties piedzīvojumos uz Ziemeļiem, kur savā starpā karo raganas, savā karalistē dzīvo milzīgi, bruņoti leduslāči un notiek visādi neparasti notikumi. Tik tālu nekas īpaši negaidīts, bet autors arī paralēli paspējis iepazīstināt lasītāju ar pasaules cilvēku īpatnējo eksistences veidu, un visu tam līdzi nākošo bagāžu, ap ko arī pēc tam viss pārsvarā grozās. Rezultātā grāmata man uzdzina absolūtas šausmas un pretīgumu, kad tās tēli pārkāpa savas pasaules stingrākos tabu, darot lietas, ka realitātē būtu pilnīgi neiespējamas.

Autors iepazīstina ar briesmīgāko, ko šajā pasaulē kādam var nodarīt, un aiz stūra jau gaida pirmais upuris, kas no tā cietis. Jeb šaušalīgi zinātniski eksperimenti ar bērniem, kas beidzas ar pilnīgu mentālu sabrukumu un šoku tādā līmenī, ka bērni pēc tam nomirst, ir pilnīgi normāli. Ielasījos tik ļoti, ka tik pat labi būtu varējusi lasīt par bērnu spīdzināšanu, kurā viņiem bez anestēzijas griež nost rokas un kājas. Fun. Protams, lasītprieka bērnišķīgais stils ar to lieliski kontrastēja, un iespaidus padarīja vēl spēcīgākus. Arī asinis labi gāja pa gaisu, žokļi lidoja, bultas gāja cauri acīm, glīti iznākot ārā otrā pusē un tamlīdzīgi.

Tas viss pilnīgi noteikti nebūtu mani pārsteidzis, ja es jau no sākta gala būtu zinājusi, uz ko parakstos, bet tā nu sanāca. Tomēr nesūdzos, ka tiku pie necerēti lielās sajūsmas par grāmatu, kas ar savām sirdi plosošajām beigām radīja vēlmi saritināties mazā kamoliņā, lai apvaldītu bagātīgo emociju plūsmu, kas tām sekoja.

P.S. Lira ir pilnīgs kaķis, kas spēj aizmigt jebkurā laikā un vietā. Tikko viņas priekšā notika nežēlīga cīņa uz dzīvību un nāvi? Jap, jānolien maliņā pagulēt, jo viss nu ir labi beidzies un nākamās problēmas jārisina pēc kārtīgas snaudas. Liru kāds kārtējo reizi ir nolaupījis? Jāpaguļ, kamēr neko citu tāpat nevar iesākt. Bet ļoti prātīgi un veselīgi 12 gadus vecai meitenei, kas devusies tādos piedzīvojumos. Pēc laba miega viss vienmēr redzams citā gaismā.