Viena no manām pirmajām nopietnajām fantāzijas grāmatām, tik pat laba kā pirmo reizi lasot!
Mitago mežs manas domas pilnībā nekad neatstāja pēc pirmās izlasīšanas - šad un tad piefiksēju, ka domāju par pašu mežu, tajā mītošo un tā īpašībām. Tas spēcīgi iespiedās manā atmiņā gan kā kaut kas fantastisks gan biedējošs. Daudz ko gan neatcerējos, bet tas pārlasīšanu padarīja tikai interesantāku. Viens no labākajiem un maģiskākajiem fantāzijas darbiem ko jebkad esmu lasījusi. Laikam jāķeras pie pārējām daļām.
Bet tās beigas... Es tā nosmējos par to ironiju.

Spoiler

Hej, brāl, ķer veiksmes talismanu! *trāpa to brālim pa seju, viņš nogrīt gar zemi un dzīvs sadeg ugunī.* Oh well, visi tāpat gribēja viņu mirušu...